Esam bagāti?!

Šo derētu izlasīt ik reizi, kad uznāk vēlēšanās žēloties.

Ja vari atbildēt apstiprinoši - piekrist - zemāk esošajiem apgalvojumiem, Tu esi bagāts, bagātāks par lielāko daļu pasaules iedzīvotāju.

1. You didn’t go to sleep hungry last night.
2. You didn’t go to sleep outside.
3. You had a choice of what clothes to wear this morning.
4. You hardly broke a sweat today.
5. You didn’t spend a minute in fear.
6. You have access to clean drinking water.
7. You have access to medical care.
8. You have access to the Internet.
9. You can read.
10. You have the right to vote.

From: http://www.marcandangel.com/2008/11/03/10-reasons-you-are-rich/

Uz Rīgu brauc Kimi

Šodien, saņemot vienu no daudzskaitlīgajām preses relīzēm, biju patīkami pārsteigta, taču šī sajūta stipri robežojās ar neticību. Saņemtā e-pasta Subjektā bija teikts - Kimi brauc uz Rīgas Zoodārzu.

Loģiski ka uzreiz nesapratu, kāpēc gan F1 pilots kā pirmo Rīgā apmeklēs tieši Zoodārzu, bet ei nu sazin, kas viņam padomā.

Diemžēl nācās nedaudz vilties - Kimi, kā izrādījās ir žirafe. Ceturtais žirafpuika, kas pārcelsies uz dzīvi Latvijā, konkrētāk Rīgas zoodārzā. Jāsaka gan, ka diezgan strauji vairojās tās žirafes te pie mums mērenajos platuma grādos, ja ņem vērā, ka vēl nevienu no viņām neesmu bijusi skatīt vaigā. Vai arī tas nozīme, ka krietni sen neesmu zvēru mītni apciemojusi? Ļoti iespējams.

Esmu vesela

Vai visiem mainās garastāvoklis atkarībā no laika apstākļiem? Vai arī tā ir personības nestabilitātes pazīme? Vai varbūt tieši otrādi - izteikti laba empātijas spēja?

Šorīt bija apmācies - domāju, ka būšu slima. Aizgāju uz veici pēc vitamīniem. Tagad noskaidrojās - esmu vesela.

Kas ir mans kultūras objekts?

Šobrīd aktīvi strādāju pie kāda studiju darba. Uzdevums ir aprakstīt savu kultūras objektu. To lietu, vietu, iestādi, cilvēku vai apstākļus, kas visvairāk ietekmējusi mani, manu skatu uz dzīvi, manus paradumus, domāšans veidu, kā arī pētniecības intereses.
Sākotnēji likās, ka varu izdomāt ļoti daudz tādu lietu, tomēr nekādi nevaru pati ar sevi vienoties, kas galu galā ir tas noteicošais, kas mani padarījis tieši tādu, kāda nu esmu. Sākumā domāju, ka tā varētu būt Valmiera, bet, janeatradu tam nekādu pierādījumu. Ja es dzīvotu, piemēram, Kuldīgā, droši vien būtu līdzīga.
Neminēšu vairāk piemēru, lai nesaputrotu galvas. Varbūtu Tev, dārgo lasītāj, ir kādas idejas tieši par mani vai arī par to, kas caurmērā visbiežāk ietekmē katra cilvēka dzīvi visvairāk - kaut kas tāds, ko var raksturot ar vārdiem "kultūras objekts"?

... tulinj buus...

Shobriid, kad aaraa ir stipri miinusos, ir taada savaata nojausma par kaut kaa tuvoshanos.. un tas kaut kas shkjiet ir uzplaukums. Nee, shajaa gadiijumaa nedomaaju ekonomisko, kaut gan arii tas agraak vai veelaak atnaaks :) Shajaa gadiijumaa domaaju pavasari parasto. Skatiijos darbaa pa logu peecpusdienaa debesiis un likaas tik gaishs, tik saulains, no iekshpuses pat nepateiksi, ka -10. Arii dazhus chiepstoshus putnus dzirdeeju. Arii uz treninju saaku staigaat. Arii arvien vairaak gribas eest daarzenjus, augljus, locinjus, mazaak piena makaronu zupas.

Nevar tachu buut, ka maldos. Gan jau driiz buus klaat. Kad peec datumiem saakas pavasaris?

Mans dzīvokļa biedrs - Bonds... Džeims Bonds

Jau kādu brīdi atpakaļ, kā sniegs no skaidrām debesīm, man uzradās dzīvokļa biedrs. Viņu sauc Bonds, jo viņš ložņā un zogas, mēģina ielīst pat tur, kur savu izmēru dēļ nemaz nevar, visu izokšķerēt un apskatīt. Protams, jābūt taču lietas kursā.

Sadzīvojam labi - viņš neēd neko no tā, ko es. Jaa arī ne pienu, ne cīsiņus, ne malto gaļu, ne vistas fileju, pat ne burkānus. Dilles kāts viņam vienīgi ir ļoti tuvs, jo prot ar viņu spēlēties. Un es, loģiski, neēdu neko no tā, ko viņš - ne kripatiņas sausbarības.

Viņam ļoti patīk sasveicināties un sveicinās viņš diezgan daudz un bieži - viņa sveiciens - njaaaau..

Nekādas īpašās neģēlības attiecībā uz mani vēl nav sastrādājis, ja neskaita to reizi, ka bija aizņēmies tv pulti. Sk. bildi!

Tas tāds ātrais ieskats - iepazīstināšanās.

Sīkumi iz vakardienas

Vakar bija pavisam parasta diena ar pavisam parasto ikdienu, tomēr šis tas lika domāt, ka cilvēki tomēr ir diezgan dažādi.
Pēc darba devos uz veikalu, lai iegādātu kādu dāvanu. Protams, neko prātīgu neatradu, bet par to nav šis stāsts. Kādā apģērba veikalā iegāju un meklēju jaciņai cenu zīmi, lai noskaidrotu, vai varu to atļauties nopirkt. Pienāca pārdevēja un, skatoties man acīs, paziņoja: Šai diemžēl ir palicis tikai S izmēriņš. Īsti nezinu, bet šķiet viņa bija domaajusi - tādam milzim, kā tev, šī jaka nemūžam nederēs. Vēlos atzīmēt, ka visbiežāk valkāju tieši S izmēra apģērbu. Sajutos apkaunota un izgāju ārā.
Ko līdzīgu, bet ne tik spilgtu piedzīvoju, ieejot Drogās. Nopirku savu pirkumu un liku maku somā, kad pēkšņi durvīs parādījās apsardziņš, kurš dusmīgi skatījās man virsū. Tad durvīs parādījas vēl viens apsardziņš, kurš ļoti veicīgi ieskrēja veikalā un sķatīdamies visapkārt, apgāja man apkārt riņķi. Es, protams, izlikos, ka neesmu viņus redzējusi un gāju ārā. Viņi tomēr arī laikam bija sapratuši, ka esmu miermīlīgais iedzīvotājs, tāpēc devās upuri meklēt dziļāk veikalā. Ejot prom no veikala man pretī pa Galerijas Centrs gaiteņiem Drogu virzienai aiznesās vēl divi apsardziņi. Nez kas tāds bija nosperts, lai kratīšanu veiktu četri tiesībsargi. Tiesa gan viņi visi bija sīkuļi - ne vecāki kā 20 gadīgi, tāpēc varbūt tie kopā veido vienu veselu.

Ar to arī vakardienas jocīgās lietas beidzās. Bet man ir vēl viens temats nākamajam rakstam, kas varbūt taps, bet varbūt arī netaps. :)