Dabas varenība un cilvēka anti-varenība...

Sniega diena. Kā jau vienmēr - no gaisa krītoši balti pikuču, vienalga, lielāki vai mazāki, vienalga, vai tie krīt sejā vai plivinās garām, izraisa manī priekpilnas sajūtas. Lai arī pa tv visu laiku sola visādas briesmas, lielu vēju un pat vētru, stihiju un plūdus, visi uztraucās un staģā sarautām pierēm, tomēr man nāk smaidiens. Bet zinu, ka nav jau pieklājīgi priecāties, kad citiem raizes.

Anyway, tā kā nepietiekami izrādīju savu sajūsmu par stihiju un dabas varenības apliecinājumu, man arī sagaadaaja raize. Un ne jau dabas varenība, bet tie paši parastie cilvēki un vinju izgudrojumi. Valmierā vēl viss normāli, jo tur šo'radību iz mazāk, bet Rīgā sākās šausmas. Izkāpu no starppilsētu autobusa un nonācu pirmajā lielajā ļaužu pūlī, kas visi gaidīja tramvaju. Lieki teikt, ka tramvaji nekursēja. Izurbusies cauri šai plūsmai, devos uz autobusa pieturu, kur sastapu nākamo pūli. Lieki teikt, ka arī autobusi laikam kursēja ļoti reti, ko konstatēju, kad pienāca viens no tādiem braucamajiem piestūķēts pilns ar kaudzi. Protams, ļautiņus tas neatturēja vēl mēģināt iespaukties autiņā, lai gan jau tā kādi 3 cilvēki autobuša bija iekāpuši tikai ar vienu kāju.

Nākamajā busā tiku arī es iekšā (ar abām kājām). Sākās lielais brauciens. Nezinu gan, cik tieši km ir no Juglas līdz centram, bet tajā ceļā pavadīju aptuveni 1h 40 min. Salīdzinājumam - no Valmieras līdz Rīgai (~100 km) pavadīju 2 h. Autobusā ļautiņi arī uzvedās visai raksturīgi. Saspiestība laikam rada apspiestības sajūtu, tāpēc visi (kaadi 6 vai 7) cilvēki, kas zvanīja uz savām darba vietām, lai noziņotu, ka atrodas propkaa, i avtobusi, i njebugjet vremie na rabotu, ziņojumu pauda pietiekoši skaļi, lai arī autobusa šoferis un ikviens cits autobusa pasažieris to dzirdētu. Jā, arī tie, kas klausījās skaļu mūziku.

Par laimi, līdz Ģertrūdes ielas pieturai autobuss bija gana patukšojies, vien paŗis nomocīti un šķībi, greizi guloši jaunieši un es.

Darbu nokavēju, bet boss nebija. Viss kārtībā.

Varu turpināt priecāties par ziemu un sniegu, nu vismaz to, kas bija Valmierā.